Raiņa māja Berķenelē atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, 8 km attālumā no Daugavpils. Šī vieta Latvijā pazīstama kā dzejnieka Jāņa Raiņa bērnības zeme. Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns no 1872.gada līdz 1881.gadam bija Berkenhēgenes pusmuižas nomnieks. Deviņus gadus Berķenele ir topošā dzejnieka Jāņa Raiņa dzīves vieta.
Šeit sākas skolas gaitas, mācoties Vilkamiesta (Ēģiptes) pastorātā (1874.-1875.), Grīvas vācu skolā (1875.-1879.) un, pavadot brīvdienas, mācoties Rīgas ģimnāzijā.
Berķenelē veidojas nākamā dzejnieka personība, pasaules uzskats, top pirmie dzejoļi. Dzejoļu krājuma “Dagdas piecu skiču burtnīcas” nodaļa “Vienīgā aina” pilnībā veltīta Berķenelei.
Mājas sākotnējais nosaukums ir Berkenhegene. Ilgu laiku šī māja tika saukta par Birķeneļiem, kas ir atvasinājums no Berkenhegene. Taču atvasinājums „Birķeneļi” ir vairāk pielāgots krievu valodai, pareizi būtu lietot vārdu Berķenele. Šī iemesla dēļ, tagad mājas nosaukums ir Raiņa māja Berķenelē.
Berķeneles pusmuižu veido dzīvojamā māja, stallis, klēts, ledus pagrabs un plašs dārzs. Netālu atrodas liepu gatve, kurai blakus Berķeneles baznīca un kapi.
Precīzi nav zināms, kurā gadā Berķeneles pusmuiža ir celta. Rakstot Raiņa memoriālo muzeju Birķineļos restaurācijas projektu, tika secināts, ka šī ēka varētu būt celta apmēram 19. gs. pirmajā pusē, bet līdz tam laikam, kad šeit sāka dzīvot Pliekšānu ģimene, vairākkārt pārbūvēta.
Runājot par māju īpašniekiem, ir zināms, ka 1853. gadā Kalkūne ar tai piederošo Berķeneli nonāk vidzemes barona Hamilkāra fon Felkerzāma (1811-1856) īpašumā. Felkerzāms ir viens no ievērojamākajiem Vidzemes 19.gs. agrāro reformu dalībniekiem un muižniecības liberālā virziena vadoņiem.
Pēc barona nāves 1856. gadā Berķenele nonāk barona fon Etingena dzimtas īpašumā, no kura Pliekšānu ģimene nomā māju. Pēc tam līdz 1917. gadam Kalkūnes muiža piederēja Daugavpils tirgotājam Karjakinam.
20. gs. 20-to gadu reformas laikā muižas īpašumi tika sadalīti vairākās viensētās, Berķenele tika piešķirta Latvijas armijas oficierim Nikolajam Ābeltiņam.
Pēc kara šajā ēkā atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagasta Maija ciema padome.
No tiem laikiem tika atrastas tāmes, kurās norādīts kādus darbus jāveic, lai pārbūvētu ēku ciema padomes vajadzībām. Šajā laika periodā tika izjauktas iekšējās kāpnes uz bēniņiem, pārbūvēta veranda un zemjumta telpa.
Svinot Raiņa 100 gadu jubileju, 1965.gadā mājā tika iekārtota piemiņas ekspozīcija. Ēka tika nodēvēta par J.Raiņa memoriālo māju un darbojās kā Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle.
Sakarā ar Raiņa 120 gadu jubileju, pirmajā stāvā pārtrauca demonstrēt kino, tajā vietā ierīkojot vēl vienu Rainim veltītu ekspozīciju.
Pēc pieciem gadiem, kad tika svinēta Raiņa 125 gadu dzimšanas diena, pilsētas un rajona varas iestādes pieņēma kopīgu lēmumu, saskaņā ar kuru abas puses uzņēmās noteiktas saistības un rūpes par muzeja teritorijas labiekārtošanu, ēkas rekonstrukciju, kā arī par kopīgo darbu finansēšanu un muzeja uzturēšanu.
Pēc ēkas izpētes 1988. gadā eksperti secināja, ka no tā laika, kad šajā ēkā ir dzīvojusi Pliekšānu ģimene, daļēji saglabājušās sienas, kas izbūvētas no jēlķieģeļa, pamati, kas aizpildīti ar kaļķu javas palīdzību, pārseguma sijas un spāres ar jumta konstruktīvajiem elementiem. Identiska jumta un sienu konstrukcija ir arī klētij. Tur ir saglabājušās arī dzegas, kas izpildītas kokā, bet tādu vairs nav mājai.
Daudz, kas no ieplānotā tika paveikts, taču līdzekļu trūkuma dēļ Berķeneles mājas restaurācija tika pārtraukta.
1994.gadā Daugavpils rajona padome un Daugavpils pilsētas dome noslēdz līgumu par kompleksa nodošanu Daugavpils rajonam.
1995. gadā firma “Gādība”, pēc V.Baulinas projekta ar Daugavpils rajona padomes, Kultūras ministrijas un Zviedrijas pilsētas Linčenpingas Strādājošo Izglītības apvienības finansiālo atbalstu, sāka Berķeneles restaurēšanas darbus.
Savu tagadējo izskatu šī ēka ieguva 1996. gada novembrī.
Tagad Berķeneles mājas pirmajā stāvā atrodas Raiņa piemiņas istaba, lietišķās mākslas izstādes telpa, kabinets un izstāžu telpas. Otrajā stāvā izbūvēta kamīnzāle un dzīvojamās istabas, pagrabstāva – ēdamzāle un virtuve.
