No 7.-12. augustam Raiņa mājā Berķenelē noritēja Bērnu un jauniešu teātra studijas “Berķeneles kamolītis” radošā nometne, kuras laikā tapa Dzejas dienām veltīts teātra uzvedums. “Katru gadu “Kamolītis” tin savu dzijas dzīpariņu augustā, īsi pirms Dzejas dienām. Šobrīd top interesanta pasaka “Pelēkais namiņš”. Autore ir Margarita Stāraste, režisors – Ivars Brakovskis,” pastāstīja Raiņa mājas Berķenelē direktore Inese Bērziņa.
Sagaidot Latvijas simtgadi, pirmo reizi uzvedums būs “Kamolītim” neierasti garāks– izrādei tiek īpaši piemeklēta mūzika, izveidoti dialogi, kā arī speciāli šūti tērpi. Pirmizrāde būs15.septembrī, kad tradicionāli Raiņa mājā Berķenelē norit runas konkurss “Zelta sietiņš”, tāpat plānots ar izrādi viesoties Daugavpils novada skolās un kādā no kultūras namiem.
Ar pasaku “Pelēkais namiņš” ir uzaugušas vairākas paaudzes. Lai gan Stārastes pasaka ir īpaši iemīļota mazu bērnu vidū, uzvedums būs interesents visu vecuma skatītājiem. “Režija ir uzrakstīta tā, lai jebkurš mūsdienu cilvēks varētu saprast un aizdomāties, kas “Pelēkajā namiņā” notiek, kā dzīvnieki viens pret otru izturas. Tēma par Klaidoni, kas tiek izdzīts, ir aktuāla arī šobrīd – ja tu paliec vientuļš, kurš ir tas draugs, kas tev varētu palīdzēt? Kurš draugs tevi uzaicinātu uz savām mājām, sasildītu un uzcienātu?” retoriski jautā I.Bērziņa. “Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka tā ir bērnu luga, tomēr tajā ir dziļa doma un klasiskā atziņa, ka nekur nav tik labi, kā mājās. Pasaka spilgti ataino cilvēku tipus,” papildina teātra studijas dalībnieces Meldra un Santa.
Deviņi teātra studijas jaunieši – Laima, Liene, Ieva, Santa, Meldra, Regīna, Jānis, Roberts un Jurģis – piecās dienās intensīvi iepazinās ar scenāriju, apguva tekstus un mēģināja iejusties tēlos, ieklausīdamies režisora Ivara Brakovska norādēs un padomos. “Strādāt ar Ivaru Brakovski ir bauda. Viņš rūpīgi veido un iedziļinās katrā lomā, ar savu piemēru parādot, kā to vislabāk nospēlēt. Viņš katram “redz cauri” un zina, kura loma būs vispiemērotākā” saka Liene.
“Kamolīša” dalībnieki atzīst, ka teātra studija viņiem ir kā otrā ģimene un daudzi tajā, pavadot vairākus gadus, ir izauguši. Pat tie jaunieši, kuri uzsākuši augstskolas gaitas, apliecina, ka vēlas arī turpmāk būt daļa no “Kamolīša” un pavadīt savu brīvo laiku radošā atmosfērā Raiņa bērnības zemē. “Teātra studijā mēs attīstāmies. Mēs ne visi kļūsim par aktieriem vai strādāsim radošajā sfērā, bet šeit mēs iemācāmies būt atvērti, spontāni, pareizi runāt un vajadzīgajā brīdī improvizēt,” piebilst jaunieši.
